Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs

© Fotobanka.lv

Apzinātības nodarbību temati


Apzinātības prakses pamatprincipi un to pielietošana personiskajā attīstībā. Kā mainās mūsu pieredze, kad atsakāmies no darbošanās autopilotā un vairāku lietu darīšanas vienlaicīgi? Kas notiek, kad koncentrējamies tikai uz vienu lietu vienā laika sprīdī? Ikdienas grūtības, nepatīkamo un arī patīkamo mēs pieredzam savā ķermenī, tāpēc ir vitāli svarīgi to labi pazīt. Tad varam piedzīvot atšķirību starp domājošo prātu un sajūtošo, pieredzošo prātu. Semināra laikā ieskatīsimies zinātnes atziņās par stresa veidošanos un ietekmi uz mūsu veselību. Nodarbībā stiprināsim iemaņas atpazīt sev raksturīgos stresa cēloņus un apgūsim veidus, kā tos mazināt vai novērst.


 
Būt atvērtiem un empātiskiem pret sevi un citiem ir ļoti būtiski. Īpaši svarīgi sākt ar iejūtību pret sevi, jo tas var mazināt paškritiku, kas raksturīga mūsu domāšanai. Mūsu domāšanai raksturīga nosliece uz negatīvo, negatīvās pārliecības un turklāt mēs viegli pavadām “galvā” tik daudz laika, ka vispār varam aizmirst par to, ka mums ir ķermenis. Mūžīgi kaut ko plānojam, analizējam, pārdomājam un salīdzinām. Neviena no šīm darbībām nav slikta pati par sevi, bet tās viegli var ietekmēt mūsu fizisko un psihisko labsajūtu.
Praktizējot apzinātību mēs pamazām ieraugām, ka dažas lietas dzīvē ir mazāk svarīgas nekā sākumā mums šķita, un atklājam, ka tās ir vieglāk atlaist un pārstāt pārspīlēti par tām rūpēties.

 


Kā apzinātības prakse var palīdzēt pieaugušajiem, kuri ir kopā ar bērniem (vecākiem, skolotājiem, aprūpētājiem)?  Kā izmantot apzinātības prakses principus bērniem? Kā vecāki var rūpēties pr atbildīgu viedierīču lietošanu un kā apzinātības prakse tam var palīdzēt?
Šajā lekcijā mēs vērsīsim uzmanību sekojošām kvalitātēm – uzmanība, empātija, atvērtība pieredzei un jaunam redzējumam, pieņemšana. Tās visas ir būtiskas, lai izkoptu un uzturētu labas attiecības ar bērniem, apzinātas attiecības. Bērni dzīvo atšķirīgā "kultūrā", viņiem ir citāda izjūta par to, kā pasaule darbojas un citas stratēģijas, kā tikt galā ar sarežģītām situācijām. Ar ko bērni atšķiras no pieaugušajiem? Kā atšķiras darbs no spēles?

 


Apzināta ēšana palīdz labāk iepazīt sevi un savus ēšanas paradumus. Ļoti bieži mēs ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet tāpēc, ka jūtamies kaut kā tā… Mēs pat bieži nevaram pateikt, kas ir par iemeslu tam, ka atkal un atkal noķeram sevi pie ledusskapja. Mēs varam plānot iešanu uz restorānu, bet, kad esam pie galda, tad varam būt aizņemti ar savām domām un sarunām tik tālu, ka nepamanīt, kā īsti garšoja tikko apēstais ēdiens.
Pamanīt un saprast savu izsalkumu ir veids, kā attīstīt veselīgākus ēšanas paradumus un uzlabot savu veselību kopumā. Apzināta ēšana ir iespēja notievēt, bet tas ir tikai neliels ieguvums, tajā ko mēs saucam par veselību un atbilstošām rūpēm par savu ķermeni, prātu un sirdi.