Ziemas saulgriežu pasākums
Ja vēlaties papildināt savas zināšanas, kā svinēt ziemas saulgriežus senlatviešu tradīcijās savās mājās kopā ar ģimeni un draugiem, tad šis pasākums ir tieši jums. Jūs iemācīsieties ziemas saulgriežiem raksturīgās dziesmas, dejas, rotaļas un rituālus.

Lūk, daži semināra pieturas punkti.
- Ziemas Saulgrieži laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā ,Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas. Ziemassvētki ir svētki Debess gaismas jeb Dieva atdzimšanai.
- Tiem gatavojas savlaicīgi: sakopj sētu, izpušķo istabu dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām, dzijas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bija puzuri - pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes - tupenī sadurti salmi vai niedres.

- Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Piemēram, uz Ziemsvētku galda bija jābūt zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
- Ziemassvētkos dziedāja dziesmas, gāja rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza - tā esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris Ziemassvētkos.
- Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus.

- Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.
- Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Par citiem saulgriežu svētkiem nav saglabājies tik daudz ticējumu kā tas ir Ziemsvētkos. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.
- Notiek visbrīnumainākās lietas un pārvērtības.
Vēl varētu piebilst, ka tev tik labi pazīstamā Ziemsvētku eglīte un Ziemsvētku vecītis ir ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100-150 gadiem. Atskatoties senlatviešu tradīcijās var secināt, ka Ziemassvētki nav bijuši nekādi klusie miera svētki, tajos skaļi jālīksmojas.
Semināru vadīs Edgars Lipors un Lilija Lipora. Edgars ir leļļu teātra aktieris un vīru folkloras kopas „Vilki” vadītājs, Lilija ir horeogrāfe, režisore, kura vada vairākas deju grupas. Viņi abi pasniedz senos latviešu dančus, māca par seno latviešu kultūras mantojumu un tradīcijām, gan 3X3 nometnēs, gan koncertējot visā Latvijā un ārpus tās robežām. Bet pats galvenais viņi abi ir praktiķi, kas gadu no gada svin gadskārtu svētkus un pārzina seno rituālu nozīmi.
Semināra norises datums un laiks tiek plānots novembrī un decembrī.
Semināra cena: 7 lati
Pārim - 12 lati
Bērniem līdz skolas vecumam Ls 2,- ,
Bērniem un pusaudžiem no 7 līdz 16 gadu vecumam Ls 4,-.
Pieteikties







